Ko un kā fotografēt ziemā?

• Ko fotografēt ziemā?
• Tikko uzsnidzis sniegs
• Sniegputenis
• Sniegpārsliņas
• Lāstekas
• Ledus un tekošs ūdens
• Sasalstošs lietus

• Tehnika un aksesuāri fotografēšanai ziemā
• Statīvi
• ND filtri
• Polarizācijas filtri
• Baterijas
• Cimdi
• Objektīvi

Fotografēšana ziemā var būt daudz interesantāka nekā vasarā. Diena gan ir īsāka, taču tas netraucē iegūt interesantas kadrus ar gaismas spēlēm. Tikko uzsnidzis sniegs vai sniegputenis var sagādāt daudz interesantu un skaistu kadru, taču to uzņemšanai var nākties nedaudz papūlēties.

Arī tad, ja ziema nav balta, laikapstākļi var pārsteigt ar temperatūras izmaiņām, kas līdzi nes izmaiņas apkārtējā dabā. Vienu dienu var snigt sniegs, citā - iestāties atkusnis. Tas ir laiks, kad ūdens dabā var vienlaicīgi atrasties dažādos agregātstāvokļos, un katru no tiem ir iespējams nofotografēt skaisti.

Izmanto šo laiku un iegūsti brīnišķīgas fotogrāfijas. Šeit apkopojām dažus padomus, kas varētu palīdzēt iemūžināt ziemu skaisti!

.

Nebaidies ziemā nēsāt līdzi kameru un fotografēt to, kas šķiet skaists. Varbūt ar pirmo reizi neizdosies tādi kadri, kā iecerēts, bet prakse iemāca veidot arvien labākas fotogrāfijas.

Ziemā saule lec vēlāk un riet agrāk, tāpēc ir vieglāk atrasties ārā brīžos, lai iegūtu lielisku apgaismojumu. Rietošas saules stari var veidot brīnišķīgus atspīdumus lāstekās un sniegā. Latvijas ziemas bieži ir apmākušās, tādēļ, ja paveicās, tad noteikti vajag izmantot izdevību fotografēt saulainā laikā. Vēl retāk sanāk vienas dienas ietvaros fotografēt gan saulrietu, gan saullēktu. Tā kā arī dienas vidus var būt apmācies un diezgan tumšs, ieteicams vienmēr izmantot statīvu, kas ļaus izvēlēties garāku ekspozīciju un iegūt asu attēlu arī mazāka apgaismojuma gadījumā.

.

Ja esi noķēris mirkli, kad tikko ir uzsnidzis sniegs, vislabāk ir ātrāk steigties ārā, kamēr tas vēl nav ticis izbradāts vai tajā atstāti riepu nospiedumi. Trauslās un čaganās pārslas īpaši labi izskatās saulrietā vai saullēktā. Ziemā šos momentus noķert ir daudz vieglāk, jo saule lec krietni vēlāk un saulrieti ir jau pēcpusdienā. Pie tam ziemas saulrieti un saullēkti ir ilgāki nekā vasarā, jo saule aiz horizonta pazūd krietni lēzenākā leņķī.

Ja dienas pienākumi atļauj, iesakām doties fotografēt gan no rīta, gan vakarā, lai būtu iespēja eksperimentēt. Gaismas spēles var dot visdažādāko rezultātu, jo sniegs atstaro debesu nokrāsu, sniedzot attēlam dažādu noskaņu atšķirīgos diennakts laikos.

Tikko uzsnidzis sniegs uz zemes vai koku zariem nav vēl sagūlies, tāpēc to ir iespējams fotografēt pretgaismā, iegūstot zeltainu oreolu vietās, kur saules stari spīd cauri tikko nokritušām sniega pārslām un ledus vižņiem.

Fotografējot ainavas, neaizmirsti kompensēt ekspozīciju par +1 līdz 1,5 stopiem, jo citādāk kameras automātika var pārprast sniega baltumu kā kļūdu, un rezultātā uzņemt pelēcīgu kadru. Protams, ja darbojies manuālajā režīmā, tad vari pats izvēlēties nepieciešamos ekspozīcijas uzstādījumus.

.

Lai arī sniegputenis var asociēties ar aukstumu un nepatīkamām izjūtām, fotogrāfiem tas var sniegt labu iespēju uzņemt neparastus kadrus. Izpēti laika ziņas, lai sagatavotos jau pirms sniegputeņa. Dodies ārā un fotografē daudz, jo laiks visticamāk būs ļoti mainīgs.

Katru reizi var sanākt citādāki kadri, jo vējainā laikā sniegs var krist smalkām pārslām, kas attēlam dod daudz dramatiskāku pieskaņu. Savukārt bezvējā sniegs var lēni nolaisties kā lielām un smagnējām pūkām.

Iesakām sniegputeņa laikā daudz staigāt apkārt un izmēģināt dažādus rakursus, jo snigšanas leņķis un ātrums var sniegt attēlam atšķirīgu burvību.

Sniegputeņa laikā jārēķinās, ka rezultāts var atšķirties pa minūtēm. Lai iegūtu sniega krišanas efektu kā līnijas, fotografē ar statīvu. Ainavām lieti noderēs ass platleņķa objektīvs.

Ja nepaspēji uz sniegputeni, tad vēl ir iespēja iegūt sniegputeņa cienīgus kadrus. Dodies uz parku vai vietu ar ērti aizsniedzamiem kokiem. Atrodi piemērotāko vietu, uzstādi kameru ar lēnu slēdžu ātrumu vai fotografē ar dubulto ekspozīciju, lai iegūtu dramatiskāku attēlu. Pakrati koka zarus, un centies noķert labāko momentu.

.

Vislielākā sajūsma par sniegpārsliņām parasti ir ziemas sākumā, sagaidot pirmo sniegu. Katra sniegpārsliņa ir unikāls sešstūra ledus kristāls, ko vislabāk aplūkot palielinājumā, tāpēc šeit lieliski noder makro objektīvs.

Lai nofotografētu tikai sniegpārslu, to vēlams noķert krītošu uz kāda materiāla, piemēram, cimda, tad novietot uz caurspīdīga pamata, zem kura aptuveni 20cm attālumā novietot krāsainu papīru vai kādu citu viendabūgu fonu (piemēram, saliekamo atstarotāju ar krāsainām virsmām). Fotografējot tieši no augšas ar mazu asuma dziļumu un makro objektīvu (vai lēcu), iespējams iegūt sniegpārsliņas attēlu uz krāsaina fona.

Taču ne mazāk skaistas ir fotogrāfijas, kur tiek izmantota apkārtējā vide. Fotografējot sniegpārsliņu uz cimda, šalles vai matos, tiek iegūta noskaņa, kas var pastāstīt vairāk par sniegu un notiekošo.

Fotografējot sniegpārslas, ir jāuzmanās no siltuma – elpas, pirkstu pieskāriena, telpām. Tāpēc vislabāk ir to darīt ārā un censties neizkausēt skaisto veidojumu.

.

Kūstot uz jumtiem esošajam sniegam zemas temperatūras apstākļos, tekošais ūdens veido lāstekas, jo tas paspēj sasalt pirms nopilējis zemē. Atkarībā no apkārtējās temperatūras un siltuma avota (saule, jumts) var veidoties garas un krāšņas lāsteku virknes.

Lai tādas skaistu nofotografētu, ieteicams izmantot tumšu fonu vai interesantu apgaismojumu.

Izvēloties tādu rakursu, kad gaismas avots, piemēram, saule, ir aiz lāstekām vai tām no sāna, ir iespējams redzēt lāstekas struktūru un izveidot interesantu grafisku kompozīciju. Vēlams atrast tādas lāstekas, kas atrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk, lai iegūtu ērtāku piekļūšanu dažādiem rakursiem.

.

Tekošs ūdens upēs un strautos ikdienā var nešķist pārāk pievilcīgs vai interesants, taču tad, kad ir iestājies sals, tas veido savdabīgas skulptūras, sasaldējot ūdeni un burbuļus. No šāda ledus var veidot interesantus tuvplānus.

Apvienojot vienā kadrā plūstošu ūdeni ar ledu, attēls iegūst citu noskaņu. Lai šādu kadru iegūtu, nepieciešams statīvs, un kameras parametros manuāli ir jāuzstāda ilgāka ekspozīcija, tādā veidā iegūstot gludu un zīdainu plūstošo ūdeni, bet ledus ir skaidrs un ass. JA ārā ir par daudz gaismas priekš garākas ekspozīcijas, tad aizver diafragmu vai izmanto ND filtru.

Atrodi kādu strautu vai nelielu upīti, kas nav pilnībā aizsalusi. Sniegs tā krastos būs balts un gluds, bet tuvāk pie ūdens sasalušie burbuļi veidos interesantas struktūras. Fotografējot no augšas uz leju ar lielāku asuma dziļumu var veidot skaistas faktūru kompozīcijas.

.

Laikā, kad strauji mainās temperatūra, lietus var veidot patiesi interesantus veidojumus uz koku zariem, vadiem un citur, tos ietverot ledus kārtā.

Šādus kadrus uzņemot, kamera automātiski var kļūdīties ar ekspozīcijas noteikšanu, tāpēc vēlams fotografēt manuālā režīmā vai izmantot “exposure bracketing” iespēju, kas ļauj vienu kadru uzņemt ar dažādām ekspozīcijām. Lai vairāk izceltu sasalušo objektu, ieteicams izvēlēties tumšu vai spilgtu fonu, jo ledus veidos savdabīgu deformāciju.

.

Ziemā fototehnikai jāpievērš papildu uzmanība. Ir dažādas nianses, kas palīdz izvēlēties vajadzīgos aksesuārus, kā arī laikapstākļi spēlē savu lomu tajā, kādu tehniku izvēlēties un kā par to rūpēties. Tālāk apskatījām tās preču grupas, kam būtu vērts pievērst īpašu uzmanību, ja gatavojies fotografēt vai filmēt ārā ziemas mēnešos.

.

.

Statīvs ir noderīgs aksesuārs jebkurā sezonā, taču ziemā tam ir vēl plašāks pielietojums. Tā kā lielākā diennakts daļa ir tumsā, tad statīvs var palīdzēt uzņemt skaistas ainavas, pilsētas foto un citus kadrus, kur nepieciešama ilgāka ekspozīcija.

Arī dienas laikā iesakām izmantot statīvu ainavu fotografēšanā, kā arī minētajā sistuācijās, kad kadrā ir tekošs ūdens, ko vēlies izpludināt.

Fotografējot ainavas sniegotā laikā, bieži vien var būt situācijas, kad sniega dziļuma dēļ statīvs iegrimst krietni dziļāk. Iesākām to ņemt vērā un izvēlēties tādu statīvu, kam ir lielāks augstums, lai varētu fotografēt arī no kupenas vai aizsniguša lauka.

Visi foto statīvi

.

Sniegotā, saulainā dienā var būt par daudz gaismas, lai uzņemtu izdomāto kadru, jo gaisma krīt no saules un tiek atstarota arī no sniega uz zemes un kokos. Tāpat var būt situācijas, kad vēlies paildzināt ekspozīciju mākslinieciska efekta dēļ – piemēram, iegūt izplūdušu ūdeni apledojušas upes krastā.

Šādās situācijās izvēlies pelēko (ND) filtru. Fotografējot tumšajā laikā un iemūžinot automašīnu lukturu zīmētās līnijas vai cita veida kustīgas gaismas, arī var noderēt pelēkais filtrs, lai iegūtu vēl ilgāku ekspozīciju.

ND filtri var noderēt arī filmētājiem, lai saglabātu vajadzīgo slēdža ātrumu, asuma dziļumu un ISO spožās ziemas dienās.

Iesakām izvēlēties kvalitatīvu ND filtru, lai tas neradītu lieku nokrāsu (zaļganu, dzeltenīgu u.c. krāsās), kas var īpaši ietekmēt sniegotus kadrus.

Visi ND filtri

.

Sniegota ziema ir brīdis, kad gaisma nāk no dažādām pusēm – debesīm un atstarojas no sniega. Tādos brīžos var īpaši noderēt polarizācijas filtrs, jo tas noņems atstaroto gaismu uhn ļaus iemūžināt sniega faktūru daudz labāk.

Polarizācijas filtrs arī palīdz debesis padarīt kontrastainākas, taču ir jāuzmanās, ja izmanto platleņķa objektīvu, jo polarizācijas filtrs var radīt nevienmērīgu satumšinājumu debesīs, kas neizskatīsies dabisks.

Visi polarizācijas filtri

.

Auksts laiks ietekmē bateriju darbības ilgumu. Ja ziema ir samērā silta, tad varbūt nenovērosi lielas atšķirības tajā, cik ilgi vari fotografēt ārā un telpās, taču pie lieliem mīnusiem baterijas var izlādēties ātrāk. Ja dodies garākā pastaigā vai ceļojumā, noteikti padomā par papildu bateriju, ko glabā drošā vietā.

Rezerves baterijas ir ieteicams turēt virsjakas iekškabatā vai citā vietā, kas neatdziest tik ļoti kā apkārtējais gaiss, jo tādā veidā tās darbības ilgums tiks mazāk ietekmēts. Turot baterijas ārkabatā vai somā, tās var kalpot īsāku laiku.

Vairāk par kameru akumulatoriem lasi šeit.

Visas kameru baterijas

.

Fotografējot ziemā, ir svarīgi padomāt arī par savu labsajūtu un īpaši pirkstiem. Ziemā ir auksts gan apkārtējais gaiss, gan arī tehnika ir auksta, tāpēc darbs ar kameru un statīvu daudz ātrāk nosaldēs pirkstus. Iesakām vienmēr paņemt līdzi rezerves pāri.

Lai ērtāk darbotos ar kameras pogām un slēdžiem, iesakām izmantot pirkstaiņus. Mūsdienās daudzu kameru ekrāni ir skārienjutīgi, tāpēc jāizvēlas tādi cildi, kas ļauj darboties ar tādiem ekrāniem. Derēs arī tie, kas ir paredzēti darbam ar viedtālruni.

Taču tad, kad paliek ļoti auksts, ar plāniem pirkstaiņiem ir par maz. Biezie cimdi bieži vien ir neērti. Tāpēc piedāvājam izvēlēties speciāli fotogrāfiem un filmētājiem pielāgotus cimdus, kas dod gan pietiekamu siltumu, gan arī ļauj ērti darboties ar kameru. Atveramie pirktu gali un vairāki cimdu slāņi nodrošinās siltas rokas arī sarežģītos apstākļos, bet speciālais pārklājums ļaus ar kameru justies droši pat mitrā un slidenā laikā.

Visi foto cimdi

.

Atkarībā no tā, ko taisies fotografēt, var noderēt gan teleobjektīvi (portretiem, detaļām, dzīvniekiem), gan platleņķi (ainavām, pilsētai), gan makro objektīvi (sniegpārslām un citām detaļām). Fotografēšanai ziemā iesakām izvēlēties tādu objektīvu, kam ir aizsardzība pret mitrumu un putekļiem (weather-sealing), lai pasakrgātu savu tehniku no lieka mitruma.

Visi objektīvi