Vienkārši par fotografēšanu naktī

• Ekspozīcija un citi parametri fotografēšanai naktī
• Foto tehnika darbam naktī
• Statīvi
• Zibspuldzes un atstarotāji
• Ko fotografēt naktī
• Satiksmes ilgā ekspozīcijā
• Mākliniecisks bokeh
• Uguņošana

Daudzi, kas sāk savu ceļu foto lauciņā, kameru izmanto tikai dienā. Kāpēc? Nezinot neko par nakts foto un izmantojot standarta uzstādījumus, rezultāti var nebūt tik iepriecinoši kā gaidīts.

Tomēr fotografēšana naktī paver plašas iespējas, un tās var kļūt par stundām, kurās iegūsi vienas no savām vērtīgākajām fotogrāfijām.

Tava digitālā fotokamera ir spējīga iegūt vairāk nekā labus attēlus nakts apstākļos, tikai tam nepieciešama tava palīdzība. Nevajag baidīties no tumsas, jo mums ir atbildes uz jautājumiem, kā labāk fotografēt naktī. Lasi tālāk!

.

.

Ekspozīciju veido un ietekmē trīs parametri – slēdža ātrums, diafragmas atvērums un sensora jutība, jeb ISO.

Tie visi ir cieši saistīti un jebkura viena izmaiņas prasa pielāgot arī citus. Fotografējot naktī, šis princips nemainās, taču katra parametra vērtības būs atšķirīgas.

Naktī gaismas ir daudz mazāk, tāpēc attēla uzņemšanai nepieciešams ilgāks laiks.

Ja vēlies izmantot īsu ekspozīciju (augstu slēdža ātrumu), tad nāksies paaugstināt ISO, kas palielina trokšņu klātbūtni attēlā un samazina tā kvalitāti.

.

Izvēloties ISO vērtību, labākais likums, pie kura turēties, ir sākt ar ISO 100.  Paceļot ISO vērtību, tu palielināsi sensora jutību. Tas nozīmē, ka pietiks ar mazāk gaismas, lai uzņemt foto. Tomēr esi uzmanīgs, jo šī jutības palielināšana no tiek elektriski, kas rada trokšņus attēlā (graudainus punktiņus). Lai iegūtu tehniski kvalitatīvus attēlus, ir vērts izmantot pēc iespējas zemāku ISO.

Mūsdienu kamerām ir augstāka ISO jutība, un arī ISO 400, ISO 800 un pat augstāki ISO var radīt pietiekami kvalitatīvus attēlus. ISO paaugstināšana var būt arī alternatīva zibspuldzes izmantošanai.

.

Slēdža ātrums ir jāpielāgo objekta kustībām. Ja fotografē arhitektūru vai kādu objektu, kas nekustās, droši izmanto garu slēdža ilgumu. Arī tad, ja gribi iegūt izplūdušas automašīnu ugunis vai gājēju stāvus, iestādi garu uzņemšanas laiku.

Savukārt tad, ja kustību nepieciešams sastindzināt, centies uzstādīt pēc iespējas īsāku slēdža laiku.

.

Diafragmas atvērums ir atkarīgs no tā, cik daudz no fotografējamā objekta vēlies iegūt asu.

Ja tikai mazu joslu, piemēram, silueta kontūru, tad izvēlies pēc iespējas plašāku diafragmas atvērumu (pēc iespējas mazāku skaitli). Ja nepieciešams asumā ietvert lielu objektu, tad diafragmas atvērums jāsamazina.

Bieži vien būs situācija, kad nebūs iespējams izmanto vismazāko ISO vērtību ar ātru slēdzi un aizvērtu diafragmu, jo naktī gluži vienkārši nepietiks gaismas - kadrs sanāks tumšs vai pavisam melns. Tāpēc nāksies apdomāt, kuru parametru vari atļauties "ziedot"?

• Varbūt trokšņu līmenis šajā gadījumā nav tik svarīgs un vari palielināt ISO?
• Varbūt kustību nav nepieciešams sastindzināt pilnībā, un vari pagarināt slēdža ilgumu?
• Varbūt vari daļu objekta atstāt nefokusā, atverot vairāk diafragmu?

Šeit nav universālas atbildes. Katram fotogrāfam ir jālemj pašam. To ir vieglāk, ja ir laiks eksperimentēt un izmēģināt dažādus parametrus.

Šeit ir neliels „špikeris”, kas varētu būt noderīgs, ja neesi vēl iepraktizējies nakts fotogrāfijā. Tajā ir daži aptuveni kameras iestatījumu paraugi biežāk bildētajiem nakts objektiem. Protams, tie nederēs pilnīgi vienmēr un arī kameru iespējas atšķirās, taču ir labs sākuma punkts, lai pēc tam pielāgotu parametrus savai situācijai.

Viena no biežām problēmām, fotografējot tumsā, ir nepareiza nokrāsa attēlos. Piemēram, fotografējot uz ielas vai dzīvojamās telpās, attēliem var būt oranži dzeltena nokrāsa. Tas nozīmē, ka baltās krāsas balanss ir nepareizs.

Lai arī kamerā iebūvētā krāsu balansa sistēma cenšas attēlot krāsas tā, kā tās redz cilvēka acs, tomēr tas ne vienmēr izdodas precīzi. Standarta automātiskais baltās krāsas balansa (AWB) iestatījums daudz labāk iegūst krāsas dienasgaismā nekā tumsā.

Ja tu fotografē RAW režīmā, krāsas vari pēcapstrādē viegli labot ar attēlu apstrādes programmu (piem., Lightroom, Photoshop). Tomēr drošāk ir iegūt pareizu krāsu balansu jau kamerā.

Vari izmēģināt kameras piedāvātos krāsu balansa režīmus, bet, ja neviens nešķiet atbilstošs – ko darīt?

Manuāli iestatot baltās krāsas balansu (Custom WB), ar to bieži vien ir pietiekami, lai iegūtu īstās krāsas. Tas ir īpaši efektīvi, ja fotografēsi vienu objektu, kas atrodas nemainīgā apgaismojumā. Mūsdienu kameras ļauj uzstādīt baltā balansu vadoties pēc pēdējām uzņemtām fotogrāfijām, lai nākamās būtu pareizā krāsu balansā.

Standarta metode ir izmantot baltu vai pelēku objektu, pēc kura noteikt apgaismojuma nobīdi. Šādam nolūkam var izmantot parastu baltu papīra lapu vai citu objektu, kas ir neitrāli balts vai pelēks, gan arī speciālas balansa kartes.

Vispirms nepieciešams nofotografēt šo balto vai pelēko objektu. Tam nav jābūt fokusā, bet vēlams, lai tas aizņem pēc iespējas lielāku kadra daļu. Kameras izvēlnē atrast iespēju uzstādīt Custom WB, kur norādīt šo attēlu kā avotu baltā balansa noteikšanai. Pēc tam kamerā nomainīt AWB uz Custom WB. Precīzus soļus iesakām meklēt savas kameras lietotāja pamācībā, jo nosaukumi dažādu kameru ražotājiem var atšķirties.

Tomēr ne viemēr ir iespējams uzstādīt pareizu baltā balansu pat ar šīm metodēm, ja objekts tiek izgaismots ar dažādām gaismām. Viens no paņēmieniem, kas ļauj šo problēmu risināt, ir pārveidot attēlu melnbaltu, ja to atļauj tava radošā iecere.

.

Pareizu parametru uzstādīšana ir lielisku nakts foto atslēga, taču ko darīt tad, ja ar to nepietiek? Īpaši tad, ja gaismas ir par maz un neizdodas kameru noturēt tik nekustīgi, lai iegūtu asu attēlu? Tad nāk palīgā dažādi aksesuāri.

.

.

Fotografēšanai naktī viens no galvenajiem noteikumiem ir kameru novietot stabili.

Lai arī mūsdienu kameras ir kļuvušas daudz jutīgākas un ir izmantojamas arī tumsā, nekas neaizstās labu statīvu. Ideāla izvēle ir izturīgs statīvs, kurš noturēs tavu kameru pilnībā stabilu, pat ja slēdža ilgums ir minūti vai vairāk garš.

Jo smagāks statīvs, jo stabilāks tas būs, bet sev piemērotu statīvu visvieglāk atrast, vadoties pēc formulas, kur statīva svaram ir jābūt ne mazākam par kameras (ar objektīvu, zibspuldzi un aksesuāriem) svaru.

Otrs veids, kā noturēt kameru stabili, ir izmantot kādu plakanu virsmu, piemēram, mašīnas jumtu vai palodzi, tomēr tas var ierobežot iespējas, kādā leņķī uzņemt kadru.

Apskati visus foto statīvus

.

Vēl viens paņēmiens, kā risināt situāciju ar pārāk mazu apgaismojumu, ja nevari atļauties pagarināt ekspozīcijas laiku, ir izmantot zibspuldzi. Tomēr jāņem vērā, ka neprasmīgi to lietojot, šī papildu gaisma var bojāt kadra atmosfēru, padarot priekšplānu pārāk spilgtu un fonu pārāk tumšu. Šis ir viens no tiem iemesliem, dēļ kura ir vērts pārslēgties uz lielākas vērtības ISO iestatījumiem, lai nelietotu zibspuldzi.

Tomēr pat palielināta matricas jutība var nedot pietiekami ātru slēdža ātrumu, lai uztvertu straujus momentus, vai  pietiekami šauru diafragmas atvērumu lielākam asuma dziļumam. Šādā brīdī kameras zibspuldze var kļūt noderīga (piem, vāja apgaismojuma portretos vai tad, ja kustīgus priekšmetus nepieciešams nofotogrāfēt asi). Lai būtiski nemainītu kadra atmosfēru, iesakām izvairīties no zibspuldzes lietošanas ar augstu jaudas uzstādījumu un pavērstu tieši pret fotografējamo objektu vai personu.

Zibspuldzes gaismas atstarošana ir lielisks veids kā iegūt dabiskāka izskata ainu sliktos gaismas apstākļos. Tas ļoti labi darbojas fotografējot portretus, jo dod mīksta apgaismojuma efektu un nerada sajūtu, ka ir izmantota zibspuldze. Izmantojot atstarošanu, zibspuldzes gaisma būs pavājināta un izkliedēta, mazinot asas ēnas.

Lai to izmantotu, zibspuldzes galviņa tiek pavērsta pret griestiem, sienu vai kādu citu lielāku netālu un gaišu objektu (vai speciālu atstarotāju), no kura gaisma varētu atstaroties un krist uz izvēlēto portretu vai objektu. Šādu efektu gan var iegūt tikai ar ārējām zibspuldzēm, jo kamerās iebūvētās bieži vien nav grozāmas.

Dažādos gaismas apstākļos var būt nepieciešams mainīt zibspuldzes jaudu. Daļa ārējo zibspuldžu ļauj pilnībā regulēt visus parametrus, bet citas sadarbojas ar kameru, lai noteiktu, cik spožu impulsu raidīt.

Arī tad, ja izmanto pilnībā automātisku zibspuldzi, ir iespējams panākt, lai priekšējais objekts nav izgaismots pārāk spoži un fons negrimtu tumsā. Lai to panāktu, var izmantot „slow-sync” paņēmienu jeb lēno sinhronizāciju.

Uzstādi ilgāku ekspozīcijas laiku, lai pietiekami uztvertu fona gaismu un ļauj kamerai aprēķināt, cik jaudīgu zibspuldzes impulss nepieciešams. Tad fotokamera uztvers gan apkārtnes gaismu, gan dos zibspuldzei informāciju raidīt mazākas intensitātes zibsni, nepārgaismojot priekšplānu.

Lai šo paņēmienu izmantotu, iesakām izvēlēties pusmanuālo vai manuālo režīmu un sākumā izmēģināt, cik ilga ekspozīcija ir vajadzīga, lai fons būtu pietiekami redzams. Fotografējot bez statīva “slow-sync” režīmā, var gadīties, ka fons sanāk izplūdis. Lai no tā izvairītos, iesakām lietot statīvu.

Apskati visas zibspuldzes

Apskati visus atstarotājus

.

Fotografēt naktī var daudz ko – pilsētas ainavas, arhitektūru, dabas skatus mēnessgaismā, portretus un daudz ko citu. Tālāk aplūkojām trīs idejas, ko izmēģināt fotografēt naktī.

.

Viena no ainām, kas tieši naktī iegūst īpašu burvību, ir satiksmes atstātās gaismu līnijas, ja tās fotografē ar ilgu ekspozīciju. Dienas laikā šādus kadrus ir praktiski neiespējami iegūt. Lai nofotografētu automašīnu atstātās līnijas, ir jāizmanto ilga ekspozīcija un stabils atbalsta punkts.

Vairumā gadījumu izplūdušās gaismas kombinē ar statisku fonu, tādā veidā radot ātruma un dinamikas iespaidu. Gaismu radītās līnijas kļūst par nozīmīgu elementu kadrā un veido kompozicionālas līnijas, kas palīdz skatienam klejot pa kadru.

Lai iegūtu šādu efektu, ir jāizmanto pietiekami lēns slēdža ātrums, kas ir atkarīgs no tā cik ātri satiksme virzās un cik daudz no ceļa būs redzams tavā fotogrāfijā. Jo lēnāks tiks iestādīts slēdža ātrums, jo garākas līnijas izdosies “uzzīmēt”.

Ar ekspozīcijas ilgumu 20 sekundes būs pilnīgi pietiekami vidējas aktivitātes satiksmei.

Jāņem vērā, ka ne vienmēr vairāk ir labāk. Jo ilgāka būs ekspozīcija, jo garākas auto lukturu gaismas līnijas, taču arī pārējā gaisma nonāks kadrā daudz vairāk, un var radīt pārgaismotu efektu.

Iesakām izvēlēties tādu ekspozīcijas ilgumu, lai kustīgās gaismas paspētu pārvietoties vajadzīgajā attālumā, kā arī eksperimentēt ar dažādiem uzstādījumiem.

Ar šādu paņēmienu var iemūžināt ne tikai automašīnu lukturus, bet arī gājēju plūsmu, karuseļus vai citus kustīgus objektus, ja vēlies tos “izplūdināt”, taču iesakām saglabāt kadrā arī statiskus, asus elementus. Ja pilnīgi viss kadrā būs izkustējies, tad šāds attēls var šķist neveiksmīgs.

Tomēr, lai iegūtu statisku asu fonu un nekustīgos objektus, ir jāizmanto statīvs vai cits stabils atbalsta punkts.

Iesakām izmanto manuālo “M” režīmu. Lai eksperimentētu ar foto naktī, šis ir vislabākais režīms, jo ļauj pašam iestādīt visus nepieciešamos parametrus.

Ja nepieciešama vēl garāka ekspozīcija nekā kamera ļauj uzstādīt, tad izmanto “Bulb” režīmu. Tad varēsi atvērt slēdzi uz neierobežotu laiku, kamēr vien ir nospiesta slēdža poga.

Iesakām izmantot pulti (ar vadu vai bezvadu), lai izvairītos no iespējas izkustināt kameru ekspozīcijas laikā.

Pultis

Ja ir paredzēts uzņemt ilgu kustību, bet nav iespējams pielāgot citus parametrus un kadrs sanāk pārāk gaišs, iesakām izmantot  ND filtru (neitrālā blīvuma Neutral density), kurš samazinās gaismas daudzumu, kas nonāk līdz sensoram. Jā, reizēm arī naktis var būt pārāk gaišas (piem., krēslas laikā, izgaismotās pilsētās).

ND filtri ir ar dažādu blīvumu un tie laiž cauri atšķirīgu daudzumu gaismas. Viens no universāliem paņēmieniem ir izmantot maināmo ND filtru, jo tad ar viena filtra palīdzību varēsi regulēt kameras uztverto gaismas daudzumu.  

ND filtri

.

Tuvojoties svētkiem gan veikalu skatlogos, gan mājās arvien biežāk parādās dažādi rotājumi un gaismiņu virtenes. Tie lieliski kalpo svētku sajūtu radīšanai un var tikt izmantoti kā elementi radošā fotogrāfijā. Lai svētkos iegūtu skaistus attēlus, nav nepieciešama dārga tehnika vai sarežģītas konstrukcijas. Pietiek ar nedaudz izdomas un zināšanām, kā gaismiņas pārvērst skaistos aplīšos vai citās figūrās.

Par bokeh tiek saukta tā kadra daļa, kas atrodas ārpus fokusa. Dažādi mazi gaismas punktiņi ārpus fokusa veido izplūdušus aplīšus vai citas formas zīmējumus. Pareizi izmantojot objektīva iespējas un radošo iztēli, tos var pārvērst par skaistiem efektiem.

Lai veidotu šādus attēlus, ir jāizvēlas tāds objektīvs, kam ir vislielākais iespējamais diafragmas atvērums — f1,2, f1,8, f2, f2,8. Ar objektīviem, kam ir f4 un mazāks iespējamais atvērums, bokeh iegūt ir grūtāk, bet ne neiespējami.

Lai gaismas punkts iegūtu apļa formu, tai ir jābūt ārpus fokusa. Uzstādot objektīvu manuālā režīmā un fokusējot pirms vai aiz gaismas virtenes, veidojas lielāki vai mazāki aplīši, ko var izmantot kā fonu vai radošu elementu fotogrāfijās.

Gaismiņas kā fons

Gaismiņu veidotais bokeh var būt kā interesants, māksliniecisks fons cilvēkiem, dzīvniekiem vai objektiem. Lai iegūtu skaistu efektu, gaismas virteni ir ieteicams novietot vismaz metru aiz galvenā objekta, bet objektu – pēc iespējas tuvāk kamerai.

Eksperimentējot ar novietojumu un mainot attālumu, var iegūt dažāda izmēra bokeh. Jo lielāks ir attālums līdz fona gaismiņām un platāks ir diafragmas atvērums, jo lielāki aplīši veidosies.

Apaļu formu var iegūt tad, ja diafragma ir atvērta pilnībā. Piemēram, 50/1,8 objektīvam ir jāuzstāda f1,8. Verot ciet diafragmu, tiek iegūtas sešstūrainas vai astoņstūrainas vai citas formas, atkarībā no objektīva uzbūves un diafragmas lapiņu skaita.

Fotografējot kadrus, kur gaismiņas veido fonu, var būt nepieciešama zibspuldze priekšplāna izgaismošanai. Šim nolūkam var izmantot gan kameras, gan studijas zibspuldzes ar nelielu jaudu.

Mākslinieciskiem efektiem der ievērot, ka aplīši no gaismas veidojas gan aiz fokusa punkta (fonā), gan pirms tā (priekšplānā). Tādā veidā var iegūt interesantu efektu arī ar tālāku objektu un tuvu gaismas virteni.

Bokeh kā attēla elements

Bokeh veidotie aplīši vai citas formas var tikt izmantoti kā māksliniecisks elements attēlā. Ja tava kamera ļauj attēlu apskatīti jau pirms tā uzņemšanas, tad ir vieglāk “novietot” izplūdušos gaismas aplīšus vajadzīgajā vietā.

Dažādu formu bokeh

Radošākiem eksperimentiem ar bokeh, ir iespējams izveidot dažādas formas. To var viegli izdarīt, izmantojot pavisam vienkāršus materiālus – biezu papīru, šķēres un līmlenti. Galvenais princips ir izveidot objektīvam priekšā aizliekamu “filtru”, kurā ir izgriezts tādas formas caurums, kādu formu vēlaties bokeh.

Tās var būt zvaigznītes, sirsniņas, eglītes vai pat vēl radošākas idejas.

.

Dažādās svinībās īpaši gada tumšākajos mēnešos svētku neatņemama sastāvdaļa ir uguņošana sētā, dārzā vai pilsētā. Tāpat kā citus mirkļus, kam ir nozīme mūsu atmiņās, arī salūtu vēlamies iemūžināt un saglabāt. Taču — kā to izdarīt skaisti un kvalitatīvi? Kā panākt, lai arī skatītājs sajūt to brīnumu, ko redzam, kad krāšņais uguns zieds izgaismo debesis?

Uguņošanas fotografēšanā vispirms ir jāatceras, ka šoreiz gaisma nav līdzeklis, bet gan objekts, ko mēs vēlamies nofotografēt. Uguņošanas fotografēšana nav sarežģīta, ja ir zināmi galvenie principi, tomēr iegūtais rezultāts var pārsteigt pat tevi pašu. Tālāk ir apkopoti galvenie padomi, kas jāņem vērā, fotografējot uguņošanu.

.

Izmanto statīvu

Statīvs ir galvenais aprīkojums papildus kamerai, kas ir nepieciešams, lai kvalitatīvi fotografētu uguņošanu. Tā kā ir jāizmanto ilgāka ekspozīcija kadra uzņemšanai, tad statīvs nodrošinās, lai pārējais attēls ir skaidrs.

Gadījumā, ja statīvs nav pieejams, var izmantot kādu citu atbalsta punktu, uz kā novietot kameru, taču jārēķinās, ka tas var ierobežot iespējas ietvert kadrā visu nepieciešamo.

Izmanto pulti

Lai nodrošinātu, ka kamera kadra uzņemšanas laikā neizkustētos, ieteicams lietot pulti. Tā ir gan ērtāk, jo vienlaicīgi pats varēsi baudīt uguņošanu, gan arī vieglāk trāpīt slēdža nospiešanu pareizajā brīdī. Spiežot pogu uz kameras, vari to nejauši izkustināt un radīt nevēlamus efektus kadrā.

Protams, ir iespējams izmantot arī kameras taimeri, taču tādā gadījumā var būt situācijas, kad taimeris vēl nav beidzies, bet raķetes jau izšautas. Ar pulti ir iespējams sākt ekspozīciju brīdī, kad raķete lido, lai iegūtu pilnu tās skatu.

.

Kadrējums

Viena no svarīgām lietām, kas jāņem vērā, lai salūta fotogrāfijas būtu skaistas, ir kadrējums. Tas ietver ne tikai virzienu un leņķi, kādā jānovieto kamera, lai uguņošana būtu kadrā, bet arī apkārtni, kas var sniegt papildu skaistumu. Tāpēc vieta un kadrs ir jāizvēlas pirms uguņošanas sākšanās. Ieteicams izvēlēties pozīciju laicīgi un ierasties agrāk, lai iegūtu labu vietu, kur netraucētu citi cilvēki, koki vai ēkas.

Pirms uguņošanas sākšanās nepieciešams pārliecināties, vai kamera ir novietota taisni, ja vien nav īpaši plānots uzņemt citādākus kadrus. Tāpat ir vēlams izlemt, kāda virziena kadrus taisīsi — horizontālus vai vertikālus. Fotografējot tikai raķetes, bieži vien ir labāk izmantot vertikālo kadrējumu, bet tad, ja raķešu šaušana notiek plašā rādiusā vai vēlies ietvert arī apkārtējo ainavu, tad var izmantot horizontālo kadrējumu.

.

Fokusa attālums

Atkarībā no salūta veida, attāluma no tā šaušanas vietas, fotogrāfa idejas un pieejamās tehnikas ir iespējams izmantot gan platleņķa optiku, gan vidēja un garfokusa objektīvus. Jāatceras, ka ar platāku optiku, ir iespējams ietvert kadrā daudz lielāku debesu un apkārtnes daļu, tāpēc ir vieglāk fotografēt, jo gandrīz katrs šāviens būs kadrā. Ar garfokusa optiku ir jāpatur prātā kadrējums vai jāskatās cauri skatu meklētājam, lai trāpītu pareizajā vietā. Izmantojot objektīvus ar tālummaiņu, fokusa attālumu ir iespējams variēt, lai iegūtu dažādus kadrus.

Diafragmas atvērums

Lai arī sākotnēji var šķist, ja uguņošanas fotografēšanai ir nepieciešams objektīvs ar lielu diafragmas atvērumu fotografēšanai tumsā, tomēr tā gluži nav. Izmantojot garas ekspozīcijas, lai ietvertu visu raķetes lidošanas un sprāgšanas laiku, ir ieteicams izmantot mazāku diafragmas atvērumu, citādāk var iegūt pārgaismotus kadrus.

Ieteicamais atvērums ir no f/8 līdz f/16, atkarībā no uguņošanas intensitātes un apkārtnes apgaismojuma. Tas arī nodrošinās, ka asuma dziļums ir pietiekams, lai gan raķetes, gan apkārtne būtu fokusā. Nebaidies pamēģināt un mainīt diafragmas atvērumu, ja iegūsti pārāk gaišu vai tumšu attēlu.

Slēdža ātrums

Fotografējot uguņošanu, tiek izmantota ilga ekspozīcija, un tās garums ir atkarīgs no raķešu veida. Bieži vien ekspozīcija ietver visu no mirkļa, kad raķete ir tikko sprāgusi, līdz brīdim, kad tās radītās gaismiņas izdzisušas, taču var arī ietvert tikai daļu lidošanas laika. Ir iespējams izmantot fiksētus ekspozīcijas laikus, aptuveni novērtējot, cik ilgs ir vienas raķetes lidošanas laiks (2-5sek).

Ērts veids ir izmantot ilgstošās ekspozīcijas režīmu "Bulb", kas ļauj fotogrāfam pašam noteikt, kad ekspozīciju beigt. Ērtāk ir izmantot pulti, nekā spiest un turēt kameras pogu. Arī šajā gadījumā ir jāatceras, ka pārāk ilga turēšana var būt par daudz, radot raķešu jūkli un pārgaismotu kadru.

Vienā kadrā var ietvert arī vairākus raķešu “ziedus”, tomēr jāņem vērā, ka, turot slēdzi atvērtu pārāk ilgu laiku, kadru var pārgaismot, jo raķetes ir salīdzinoši spožas.

ISO

Izmantojot augstāk minētos diafragmas un slēdža ātruma uzstādījumus, ieteicamā ISO jutības vērtība ir 100, lai izvairītos no liekiem trokšņiem.

.

Kādu kameras režīmu izmantot?

Salūta fotografēšanā ir jāizmanto kameras manuālais režīms, uzstādot vajadzīgos parametrus jau pirms uguņošanas.

Arī objektīva fokusēšanu ir jāpārslēdz uz manuālo, jo tumšos apstākļos automātiskā fokusēšanās var neizdoties un tādā veidā aizkavēt fotografēšanu. Izmantojot mazu diafragmas atvērumu (f/8-f/16), fokusu var uzstādīt uz bezgalību, bet, ja izmantosi platāku diafragmas atvērumu, tad ieteicams iepriekš uzstādīt fokusa punktu, ko uguņošanas laikā nebūs nepieciešams mainīt.

Zibspuldze uguņošanas laikā

Kameras zibspuldzei ir jābūt izslēgtai, lai nemaldinātu elektroniku, aprēķinot ekspozīcijas laiku (ja netiek izmantots pilnībā manuāls režīms).

Ja ir padomā veidot mākslinieciskus foto ar uguņošanu kā fonu, bet priekšplānā redzamiem cilvēkiem, tad var izmantot kameras ārējo zibspuldzi, raidot impulsu ekspozīcijas laikā un speciāli izgaismojot cilvēkus.

Te ir jāņem vērā tas, ko apskatījām jau iepriekš. Ekspozīcija ir jāuzstāda tik ilga, cik nepieciešams, lai fons un uguņošana būtu redzami, un jālūdz cilvēkiem būt nekustīgiem.

.

.

.

Vēl daži ieteikumi uguņošanas fotografēšanai

Bez šiem galvenajiem priekšnosacījumiem, ir vēl dažādi padomi, ko vērts ņemt vērā, plānojot salūta fotografēšanu.

• Izmanto digitālo kameru iespējas un salūta laikā uzreiz apskaties rezultātu, lai mainītu parametrus (piem., espozīcijas ilgumu), ja tas ir nepieciešams.
• Iepriekš noskaidro vēja virzienu, jo, ja fotografēsi pret vēju, tad dūmi tiks pūsti tavā virzienā, liekot kadriem kļūt aizmiglotiem un ne tik skaidriem.
• Fotografē visu salūta laiku, lai pēc tam izvēlētos labākos kadrus.
• Esi gatavs fotografēt jau no pirmās raķetes, jo tad debesīs nav dūmu un iegūtais kadrs būs tīrāks.
• Izmanto melnu papīru vai citu materiālu, ko aizlikt priekšā objektīvam, kamēr nenotiek raķetes sprādziens. Noņemot to sprādziena laikā un uzliekot atpakaļ, ir iespējams iegūt vairākus šāvienus vienā kadrā, lieki neizgaismojot apkārtni.